Dezinfekcijas salvešu darbības mehānisms galvenokārt ir balstīts uz to aktīvo sastāvdaļu spēju iznīcināt vai inhibēt mikroorganismus. Šīs dezinfekcijas sastāvdaļas ar dažādu mehānismu palīdzību izjauc mikroorganismu dzīvībai svarīgos procesus, galu galā izraisot to nāvi vai reproduktīvo spēju zudumu. Dezinfekcijas līdzekļi, ko parasti izmanto dezinfekcijas salvetēs, iedalās šādās galvenajās kategorijās:
Spirti (piem., etanols, izopropilspirts): uz spirta -bāzēti dezinfekcijas līdzekļi iekļūst mikroorganismu šūnu membrānās, izjaucot to strukturālo integritāti. Tas noved pie intracelulārā satura noplūdes, padarot mikroorganismus ne-dzīvotspējīgus. Turklāt spirti var traucēt mikroorganismu fermentatīvās sistēmas, tādējādi bloķējot to normālos vielmaiņas procesus.
Ūdeņraža peroksīds: ūdeņraža peroksīdam piemīt spēcīgas oksidējošas īpašības, kas ļauj tam tieši uzbrukt mikroorganismu bioloģiskajām makromolekulām,{0}}piemēram, olbaltumvielām un nukleīnskābēm-. Padarot šīs molekulas neaktīvas, tas efektīvi panāk baktericīdu iedarbību.
Hlorheksidīns: pazīstams arī kā hlorheksidīna glikonāts, šis līdzeklis saistās ar katjonu vietām mikroorganismu šūnu membrānās. Šī mijiedarbība maina membrānas caurlaidību, veicinot intracelulārā satura noplūdi un tādējādi novēršot mikroorganismu normālu izdzīvošanu.
Kvartāra amonija savienojumi: šī savienojumu klase adsorbējas uz mikroorganismu šūnu membrānām un iekļūst tajās. Mainot jonu koncentrāciju visā membrānā, tie izraisa intracelulāro elektrolītu līdzsvara traucējumus, izraisot funkcionālus traucējumus vai pat mikroorganismu nāvi.
